Life is like a beautiful melody, only the lyrics are messed up...

Vērotāja...

2011-10-07T20:09:00.002+03:00

Tā notika pirms trīs gadiem, kādā alternatīvā Vecrīgas bārā.
Ierados tur ar labāko draudzeni un draugu pavadīt dažas stundas pirms došanās uz kādu vietējo mākslinieku koncertu. Neviļus uz kādu laiku nomaldījos no draugiem līdz izvēlējos vienkārši bohēmiski vienatnē izdzert viskijkolas glāzi. Piesēdos pie bāra un savā manierē uzrunāju simpātisko bārmeni, lai pasūtītu dzērienu: "Džeku ar kolu, lūdzu!"(domāts: Jack Daniels) Viņš - atver Coca Cola pudeli, ielej to glāzē un saka: "Tūliņ nākšu". Tā nu varēja sākties divu stundu gara saruna, kuras dēļ laiks skrēja neviļus. Vēlāk uzradās mani labie draugi, kuri izjauca šo bohēmisko idilli, sarunas par to kādēļ saule riet tik vēlu un aust tik agri, sarunas par to kā lietus laikā ir jālēkā pa peļķēm. Kad atkal paliku viena viņš no aizmugures lēnām pieslīdot man vaicāja : "Tu vēro cilvēkus? Vienmēr tā dari?" ... etc., lai turpinājums paliek manā ziņā...

Lūk stāsts nebūs par romantisku iepazīšanos, kas turpinājās ar attiecībām, kas noveda līdz kāzām. Stāsts būs par cilvēku vērošanu. Dažkārt ir interesanti nopirkt saldējumu, sēdēt parkā un vērot cilvēkus - viņu ķermeņa valodu. Dažkārt no ķermeņa valodas par cilvēku var pateikt vairāk nekā no tiešā kontakta ar viņu. Ķermeņa valoda arī ir tā valoda kas rada par mums pirmo iespaidu vismaz 55% apmērā. Tā ir kā spogulis mūsu iekšējai pasaulei. Tā mūs dažkārt nodod. Atlikušie 45% pirmā iespaida devēji ir 38% balss tonis un 7% vārdi,ko sakām. Ķermeņa valoda ir tā, kuru zināt ir ļoti noderīgi, tā dod priekšrocības atklāt arī meļus - pavērojiet "Melu teoriju" ( "Lie To Me"). Tā dod iespēju saprast cilvēku un labāk veidot kontaktu ar viņu, vēl pie tam tā ir ļoti starptautiska valoda... :)

Tā nu esmu nolēmusi mazliet papētīt. Sēžot vienā mierā vakarā sāku skatīties vairākus interesantus video par cilvēka lingvistisko valodu. Cilvēks ir kā grāmata - viņu ir jāprot lasīt. Visu nekad sīkumos neizlasīsim, bet ķermeņa valoda būtu tas ar ko varam sākt, ne velti par ķermeņu valodu tiek pasniegtas lekcijas vairākās augstskolās. Tā ļauj izprast, tā ļauj veidot veselīgas attiecības cilvēku starpā.

Lūk mazs informatīvs materiāls no Peter Clayton - viena no populārākajiem ķermeņa valodas pētniekiem un biznesa attīstības treneriem ASV, Apvienotajā Karalistē un Eiropā:

Un lūk runājot par "melu detektoriem", video no Scam school - intervija ar tiesību zinātņu profesoru Clark Freshmann:

That's how the life goes...

P.S. Komiski - vispār sākumā bija doma rakstīt par Ielu Modi :D

Visu gaišu...

Rudens dienas un vakari...emociju buķete...

2011-09-29T20:58:00.004+03:00

Ticiet vai nē, bet šoreiz sāku rakstīt īsti nezinot ko vēlos pateikt. Ir tikai sajūtas, kuras vēlos nodot tālāk. Tā nu sapratu, ka manas sajūtas runā par sevi, ģimeni un draugiem un par to kā viņu vērtību esot man blakus es izjūtu tieši rudenī. Šis ir viens no emocionālākajiem rudeņiem kāds man ir bijis. Esmu pie vīra atdevusi savu sirdsdraudzeni, viņas kāzās lejot prieka asaras un dejojot līdz kurpēm lūzuši papēži. Šī būs gluži kā dienasgrāmata, kāda tā būs, nemācēšu atbildēt, bet esmu pārliecināta, ka noteikti padosies patiesa...

Sadaļa ES:
Pēdējā laikā esmu sev atvērusi jaunu pasauli. Sāku lietas, vietas, cilvēkus un emocijas iepazīt no jauna un pavērot no cita skatu punkta. Esmu laimīga! Jā, zinu īgņām laimīgi cilvēki liekas apnicīgi, bet nevajag jau zaudēt galvu! Ar vien vairāk izdomāju sev jaunus un jaunus izaicinājumus. Riskēju. Lai vai cik dīvaini tas neliktos, bet savā dzīvē pašus lielākos sapņus esmu piepildījusi riskējot. Daru lietas kas man patīk un kas man sagādā prieku un gandarījumu. Nevaru iedomāties labāku nodarbi, kā pastaigu saulainā rudens dienā pa Mežaparka alejām ar savu mīļo fotoaparātu un iemūžinot tās krāsas kuras mēs ikdienas steigā nemaz nepamanām zem mūsu pašu kājām, virs mūsu pašu galvām, pie mūsu pašu pleciem un lai vēl šaušalīgāk tas skanētu - mūsu pašu degunu galos! Lēkāšana pa peļķēm - mēs visi esam bērni lai arī cik gadu mums nebūtu!

Sadaļa ĢIMENE:

Mani vecāki ir mans zelts, lai arī kā tur pa dzīvi nav gājis.
Nesen sajutos kā maza meitene, kad tēvs mani uzaicināja skatīties vakarā uguņošanu pie sevis mājās uz balkona ar tasīti karstās šokolādes un gardu pudiņu. Viss par ko mēs runājām nebija karjera, izglītība, bet gan attiecības cilvēku starpā un krāsas un tas kā kaimiņu Kārlis svinot savu dzimšanas dienu ir jautājis viņam par krāsām kādas izmantot uguņošanai, lai sievai patiktu mājās svinētie svētki. Nākamā dienā devāmies agri jau sēņot, jo mežs dziedina ar savu klusumu un gaisu.
Ar māti vairāk laika satiekoties pavadām pie mājas pavarda - top visas rudens receptes kas vien ienāk prātā. Vēlāk top filmu vakars ar visiem gardumiem.
Brālis - lai paliek - viena velo skrūvēšana un izjaukšana, eļļošana un vizināšanās - ķeram pēdējos mirkļus pirms ziemas mēnešiem vizinoties pa ielām un rudenīgajām alejām.

Sadaļa VIŅŠ:

Sadaļa DRAUGI:

Muzikālie vakari, kopīgās vakariņās (esmu gardēde), kino apmeklējumi - meiteņu romantiskās filmas un puišu trilleri, daudz laika pavadām pie jūras, atbalstam tos kuri no mums ir tomēr izlēmuši rūdīties un vēl arvien iet pelst ( par šo vārdu leksikā paldies Pūkai), velomānija, UNO, vakaru sarunas, šopings,šampongs un ballītes... Drīz noteikt visiem vēl jāapmeklē Sigulda...
Tam visam klāt vēl...jauni draugi, jaunas paziņas, jaunas sajūtas....
Vienīgi pietrūkst man seilinga... to es atzīšu vienmēr!

Priekā!

Garīgā un dvēseles barība...

2011-09-06T23:56:00.000+03:00

Sveiciens septembrī!

Par spīti lietum un vējam ko rudens mums nes, spīd saule un visi kā viens paralēli lielajiem darbiem pēc festivālu vasaras esam izsalkuši pēc kā mierīgāka un līdzvērtīgi intriģējoša Tātad man ir piedāvājums, kā pavadīt septembra dienas un gūt daudz prieka un informācijas!

Dodamies uz:

1. Laikmetīgās mākslas festivālu, kura ietvaros notiks izstādes, notikumi, lekcijas, diskusijas, tikšanās un impulsi pārdomām.

SURVIVAL KIT

8.-18.09.2011

Rīga, Ģertrūdes 32

Programma

2. XXI Rīgas Starptautisko kino festivālu

ARSENĀLS

10.-18.09.2011

Rīga, 13 janvāra iela 8

Kino "Citadele"

Iespēja apskatīties programmu lūk te:

filmas

3. Starptautisko jaunā teātra festivālu
HOMO NOVUS
3.-9.09.2011
Pasākumu norses vietas iespējams apskatīt mājas lapā.
Programma

Šis ir mans patreizējais septembra TOP 3. Katram cilvēkam ir nepieciešama sava dzīvā barība garam un dvēselei, ko sniedz kultūras dzīves pasākumi un norises. Tā nu lūk es sevi baroju un "-šu" šomēnes, un iesaku jums pievienoties! Velc kājās savas rudens kurpes, iemet lietussargu somā, ņem līdzi smaidu un dodies baroties!

Veiksmi Tev, jo tā Tevi nekad nepametīs :)

a.b.

Nāk rudentiņš un ražas laiks ir klāt...

2011-09-01T18:09:00.000+03:00

Man patīk rudens!
Patiesībā katrā gadalaikā ir sava burvība, tik tā ir jāatrod. Ziemā nemaz nav tik auksti, jo sirdi silda svētki un klusuma laiks, pavasarī - daba mostas, parādās pirmie ziediņi un cilvēkiem smaidi kļūst plašāki, jo tuvojas vasara. Te nu atnāk vasara un mēs patērējam daudz laika pie dabas, priecājamies, labi atpūšamies un tad nāk rudens - vitamīnu uzņemšanas, košuma un ražas laiks.

No vasaras jau varam atvadīties, vismaz vērojot temperatūras stabiņu. Ar šo dienu uzsāku savu ražas vākšanas laiku - pabiju dārzā. Nu mājās ir ābolu kalni.

Nespēju nepadalīties ar galveno rudens recepti :

1. Gardākās ābolu pankūkas- tiek apēstas gatavošanas procesā:

Tātad mums būs nepieciešami: āboli ( rekomendēju skābenus!), 2 olas, milti, cukurs, kanēlis un mazliet sāls.

Pagatavošana: Nomizojam ābolīšus, sagriežam plānās šķēlītēs ( var arī rīvēt, bet rekomendēju griezt, jo tad visi labumi paliek kur tiem jābūt un rezultātā ir garšīgāk), apkaisām ābolīšus ar 2-3 ēd.k. cukura, pārberam ar kanēli ( cik nu katram tīk, es iesaku nepārspīlēt :) ). Sakuļam atsevišķi 2 olas, pārlejam masu ar olu un pievienojam miltus ( par daudzumu visi vēl strīdas, pievienojam tik, lai mīkla turētos kopā, jo ir jāskatās pēc ābolu sulīguma!), tad samaisām un mīkla ir gatava! Cep uz lēnas uguns kamēr paliek brūnas.

Pasniegšana: Kamēr siltas, var ēst tā pat, vai lieliem gardummīļiem pievienot putukrējumu, vai medu, vai dzērveņu ievārījumu.

Tā kā ābolu kalnus izcept uzreiz nemaz nevar, manās mājās tiek vārīts katls ar ābolu zapti ziemai, būs ko dāvināt draugiem svētkos!
Krāsnī tiek cepti pildīti āboli ar dzērveņu ievārījumu!
Savārīts ābolu ķīselis!
Teiksim tā - nāksi ciemos, cietīsi no veselīgas ābolu diētas! :)

Ar vienu kāju biju iegājusi arī mežā sēnes meklēt, bet laika trūkuma dēļ viss bez rezultātiem. Tas lai paliek kā mans nākamais uzdevums un tad būs kārta pievērsties sēņotāju pavārgrāmatai!

Citas rudens receptes

Lai labi gatavojas un garšo!

a.b.

Kādēļ mums tik grūti pierast pie pārmaiņam - grēksūdze, cīņa ar sevi.

2011-08-31T16:46:00.004+03:00

Dzīve mūs pārbauda ik uz soļa. Jo vairāk krīti, jo vairāk sasities, jo spēcīgāks paliec. Galvenais ir nezaudēt spēku atkārtoti piecelties. Mēs esam kā kaķi ar vairākām dzīvībām, tik dažkārt to neapzinamies. Pārmaiņas katram mums ir nepieciešamas, kā teicis Rainis:

"Pastāves kas pārmainīsies"

jo ieslīksot rutīnā cilvēks, manuprāt, degradējas. Tātad, lai mēs iemācītos dzīvē ko jaunu, sasniegtu jaunus mērķus, mums ir jāiziet vairāki dzīves līkloči.

Mums visiem ir mērķi, iegribas un vēlmes. Lai tās īstenotu nereti ir jādara kas tāds, ko mēs nevēlamies.
Šis raksts varētu būt man kā tāds sevis mierinājums, jo nesen saskāros ar situāciju, kad esot apmierinātai ar savu
dzīvi man no tās apmierinātības bija jāatvadās, piespiedu kārtā. Kaut gan vārds "piespiedu" varētu būt nevietā, jo
mani neviens aiz šlipses nevilka to darīt, vienkārši jutu ka man vairs nav gaisa, kaut ar savu vietu biju vienā mierā.
Darīju to ko no sirds vēlējos, līdz jutu ka no manis tiek prasīts un prasīts, bet atpakaļ neko no tā negūstu, ar to
samierinājos pusgadu, jo likās ka manī ir vaina. Daudzi logi aizvērās, bet atvērās citas durvis.

Esmu cilvēks kam grūti pierast pie pārmaiņām. Grūti pierast pie kaut kā ko zaudēju un ko mīlu, vai tas būtu darbs,
kāds cilvēks, dzīvnieks, vai kāda lieta. Es saaugu ar to visu vienā veselumā. Jums vajadzētu redzēt manu reakciju, kad kaut ko nevaru atrast savā rokas somiņā.

Nu esmu spērusi soli atpakaļ, ir vieglāk, bet mokoša liekas sajūta ka rokas man sasietas un neesmu īsti tur kur
vēlos būt, kaut gan šim viegluam ir tik vienkārši pierast, ka atkal varu iesēdēties un sākt degradēt sevi. Nav pagājis
nemaz daudz tā laika, bet saprotu ka tā turpināties arī vairs nevar. Tādēļ nonācu pie secinājuma, ka atkal ir jāuzsāk "dzīves revolūcija", jā, tā es saucu pārmaiņas starp kurām es lieku vienādības zīmi ar revolūciju. Gribas sevi kaut kur ielikt no sirds. Tas viss patiesība ir tāda kā spēle, sevis meklēšana visumā.

Lai ko sasniegtu Tev par to ir jācīnās.

Neviens nenāks nesmērēs Tev sviestmaizi un nebāzīs Tev to mutē.

Tu pats esi savas dzīves kalējs, tad ņem to kaltu un kal!

Tev ir visas iespējas!

Uz citiem paļauties nav vērts.

Vienīgais, kam Tu vari uzticēties, esi Tu pats.

Nav bijis viegli dzīvot ar šiem uzskatiem, bet viss kas mums sagādā grūtības padara mūs stiprākus.
Man tiešām šķiet ka šie uzskati mani ir stiprinājuši.

Galvenā doma tajā visā ir - nestāvi uz vietas un attīsties, jo neviens nav teicis, ka tas būs viegli, bet ir teicis ka tas
būs tā vērts!

a.b.

"Top 25 Tours Of 2010", according to Billboard magazine:

2010-12-11T19:37:00.002+02:00

Tā lūk, šīs būtu 2010. gada aizvadītās mūziķu tūres ar ienākumiem - viens ko gribu pieminēt ir mans pārsteigums ieraugot Eagles - biju domājusi, ka koncertus viņi vairs nesniedz, laikam ir jāatgriežas pie vecajām tradīcijām un vairāk jālasa mūzikas prese. Par pārējiem spriediet paši, pat esmu pārliecināta, citiem liksies ka U2 vajadzētu redzēt 1 vietā, bet te nav runa par man patīk, bet pieprasījumu un sniegto koncertu skaitu tūres laikā.

01. BON JOVI: $146,507,388
02. U2: $131,502,369
03. AC/DC: $122,633,027
04. LADY GAGA: $116,227,987
05. BLACK EYED PEAS: $81,579,114
06. JAMES TAYLOR & CAROLE KING: $62,326,410
07. EAGLES: $62,166,344
08. METALLICA: $61,947,556
09. DAVE MATTHEWS BAND: $61,247,906
10. PAUL MCCARTNEY: $55,760,403
11. MICHAEL BUBLE: $52,887,642
12. TRANS-SIBERIAN ORCHESTRA: $47,395,108
13. TIM MCGRAW: $44,782,598
14. TOM PETTY & THE HEARTBREAKERS: $44,696,605
15. TAYLOR SWIFT: $40,312,810
16. ANDRÉ RIEU: $39,992,285
17. BRAD PAISLEY: $38,638,839
18. GEORGE STRAIT & REBA MCENTIRE: $36,666,304
19. JUSTIN BIEBER: $35,600,276
20. NICKELBACK: $35,035,196
21. PHISH: $33,240,962
22. MILEY CYRUS: $33,126,226
23. RASCAL FLATTS: $31,465,481
24. CARRIE UNDERWOOD: $29,743,522
25. TIËSTO: $28,626,366

Info: Billboard

Dzīve kā košums

2010-06-18T18:18:00.012+03:00

Hola, mi amiga!

Dzīve kā košums - laikam Mārtiņam Freimanim rakstot šo dziesmu bija pamatots iemesls pielietot tekstā šos vārdus. Ja Tu pats vēlies tad Tu spēj mainīt savu dzīvi, ja ne par visiem 100 grādiem, tad par 45, vai 90 noteikti. Pēdējā laikā sastaptie cilvēki ir atvēruši manas acis un redzējumu uz dzīvi. Un vēl jo vairāk, vakardienas ilgās sarunas ar sen neredzēto draugu mani sāka iedvesmot atvērt vēl un vēl jaunas lapas savas dzīves kladītei. Izklausās viss kā no filmas "The Secret" - iedvesmo sevi. Jo pozitīvāks redzējums uz dzīvi, jo vairākas durvis Tev veras vaļā un rodas gan apņēmība, gan ticība sev. Jā, mēdz būt slikti, bet nedrīkst aizmirst, ka vienmēr pēc melnās svītras ir jānāk baltajai un visas problēmas un likstas mūsu dzīvē māca mums to, kā būt stiprākiem, norūda mūs. Ir jāprot riskēt un ir tas jādara, jo ne velti saka, ka tas kurš neriskē nemēdz dzert šampanieti.

Bet laikam jau tas viss ko rakstu kādam liksies tik notrulināts un tā kā veca tēma par ko nav vērts diskutēt, bet es zinu, ka būs arī kāds kurš šo visu lasot mazliet pacelsies no zemes un sarosīsies, tāds ir mans mērķis.

Tātad - klausāmies labu mūziku, skatāmies labas filmas, protams tā kā ir vasara- pavadam vairāk laiku pie dabas- iesaku jūru - un protams, vairāk smaidam!

Piedāvāju jums kaut ko pozitīvismam:

nostaļģija pēc vienkāršuma

2010-02-14T15:12:00.008+02:00

Muļķīgas jau ir tās n-tās ķēdes vēstules ko saņemam vienā no populārākajiem Latvijas draugu portāliem, bet šī man šķita īpaša...tāda silta, vienkārša un lasīšanas vērta. Te nu izlasot to man atmiņā parādījās koša bilde no mazo dienu laikiem - obligātā došanās uz laukiem pie vecmammas vasaru brīvlaikos, tā vienkāršība kas apkārt valdīja. Nepieciešamība izkustināt gurnus lai pārslēgtu TV kanālus, vēstules - jā, tās ko saņēmām no pastniekiem un kuras bija vairāku lapu garumā, jo bija jāizstāsta visi jaunumi kas notikuši ilgākā laika periodā. Laiki mainās - jo kā Rainis teica - pastāvēs tik tas kas pārmainīsies - mēs pastāvam, tehnika attīstās, informācijas pieejamība ir kļuvusi elementāra...mums vairs nevajag iet pie kaimiņienes prasīt ābola pīrāga recepti, lai vakarā pagatavotu ko garšīgu, mēs to atrodam dažu klikšķu attālumā. Komunikācija ir zaudējusi savu tiešo pieeju - aci pret aci. Nav jau tā ka ir palicis sliktāk - ir ļooooti labi, bet nu mēs tomēr esam palikuši kūtri. Bet ko nu tur... izlasiet un sapratīsiet par ko es runāju.

Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados,
esam
nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām
mašīnās, kurām nebija
drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas
košās
krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu
zāļu
pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad
netaisījās
ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no
plastmasas
pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.
Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem
un gultņiem no
izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna,
atcerējāmies, ka
aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās
ievelties dzelošos
krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.
Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu,
atgriežoties mājās tad, kad
iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu
neviens
nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti
iedomāties.
Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus,
un neviens
nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai
un vienīgi mēs
paši. Atceraties?
Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens
nepalika resns, jo
mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles
dzēra vairāki
cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu
konsoļu, CD, 165 TV
kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju
skatīties multeni,
jo arī video mums nebija!
Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus
sameklējām.
Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem
strautiņiem,
sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un
pļāpājām, par ko vien
gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie
durvīm vai
vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši!
Vieni paši
cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs
vispār izdzīvojām?
Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām
ābolus no
kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs
kaut reizi ir
pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika
pieņemti
komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.
Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens
puisis
pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!
Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā
ar problēmām
un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums
bija izvēles
brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos,
atbildība, un mēs kaut kā
vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja esi viens no
šīs paaudzes,
tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās
līdz tam
laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret
skrituļslidām,
mobilajiem, zvaigžņu fabriku...
Un kā ir tagad?
- kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas
mikroviļņu
krāsns;
- Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3
cilvēki;
- Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
- Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc,
ka viņiem
nav e-pasta adreses;
- Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona
zvaniem tā,
it kā joprojām atrastos darbā;
- Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un
ej atpakaļ,
lai to paņemtu;
- Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari - pieslēdzies
internetam;
- Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es!

Lai jauka un silta jums visiem šī diena...un aizsūti kādam īstu vēstuli, redzēsi, Tu radīsi smaidus :)

Saceltā jezga ap Mazsalacas meteorītu...

2009-10-26T19:48:00.003+02:00

Vakar, 25.10.09, vakarā izskanēja ziņa par Mazsalacā nokritušo meteorītu. Personīgi es pirmo informāciju saņēmu no Twitter.com draugu pulka, nemelošu ka sākumā lasot visus tvītus to uztvēru kā joku, jo centieni #meteorīts iekļaut pie Trending Topics sāka izpausties visdažādākajos variantos un nemelošu daži tvīti radīja smieklu vētras. Bet vēlāk lasot informāciju dažādos ziņu portālos sāku noprast, ka lieta tomēr ir nopietna. Šādu sajūtu radīja arī tas ka netika vēl publicēta neviena fotogrāfija, kā arī ziņu portālu lūgums iesūtīt fotogrāfijas, tas viss radīja neziņu un neizpratni.

Pretēji vakar saņemtjai informācijai, šodien bilde kļuva skaidrāka. Par meteorītu sāka runāt vairāki masu mediji, parādījās jau informācija no zinātnieku, fiziķu puses un kas mani izbrīnija arī no SIA "TELE2"!?

Latvijas valsts ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāvis Uldis Nulle sākotnēji apgalvoja ka Mazsalacā plkst. 17:30 ir nokritis dūres lieluma meteorīts un minēja, ka esot mazticama versija, ka nokritusi kāda, piemēram, lidmašīnas atlūza.( tā ziņoja portāls Delfi) Tajā pašā laikā ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ģeologs Dainis Ozols bija pārliecināts, ka notikušais ir cilvēku roku darbs. Zinātnieks uzskatīja, ka bedrē kāds ir iebēris pirotehnikas maisījumu, ko aizdedzinājis un nofilmējis. "Meteorīta" (atļaujos likt pēdiņās jo īsti tam ticēt vairs nevar) zemē radītais krāteris esot 20 m plats un 3m dziļš. Zinātniekiem par pārsteigumu nekāda radiācija krātera tuvumā nebija manīta. Tas lietu sarežģīja arvien vairāk. Šķiet cilvēkiem arvien vairāk šī lieta kļuva par smieklu objektu, jo slaveno "Kas es esmu?";"Nasing spešal" un "Aizver muti!" vietā jau sāka rasties "Meteorīts!!!". Jā, mums jau vēl tikai pietrūkst T-kreklu, krūzīšu un vēl tur kaut kādas apdrukas, kā arī miksēto video savas muļķības sludināšanai. Godīgi, prieks ka latviešiem IR humora izjūta, bet tas viss mūs citu valstu acīs padara par tā teikt Antiņiem. Jā, protams vēl aculiecinieka video kur kāds latvju bāleliņš savas emocijas latviešu valodā sauc caur "Ej dillēs!" un turpina ar krievu valodas necenzēto vārdu birumu. (video).

Īpaši runājot par muļķību - te pēkšņi 26.10.09 SIA "TELE2" paziņo, ka Mazsalacas novadā it kā nokritušais "meteorīts" bijis mobilo sakaru operatora atbalstīts inscinējums, to aģentūrai LETA apliecināja uzņēmuma mārketinga un tirdzniecības direktors Jānis Spoģis. (saite) Atļaušos piebilst, ka man kkā tam ticība tomēr nav, kaut gan varu izskatīt šo aspektu arī.

"Mūsu mērķis ir iedvesmot Latvijas sabiedrību," sacīja Spoģis, "mēs vēlamies uzsvērt, ka Latvija var izdarīt daudz ko."

"Mēs redzam, ka ar šādu notikumu Latvijas vārds ir izskanējis pasaulē, Latvija ir interesanta pasaulē, un nevis ar to, ka ir krīze, ir slikti un grūti, bet gan ar to, ka pie mums notiek kaut kas radošs un interesants. Tas ir unikāls panākums un daļa no mūsu komunikācijas," teica uzņēmuma pārstāvis.

Spoģis solīja, ka uzņēmums noteikti kompensēs valstij nodarītos zaudējumus.

Šis viss manī tik tik tiešām rada divējādas sajūtas:

No vienas puses - jā, marketinga triks izdevies ar uzviju - nu par Latviju runā visa pasaule ( padomāsim tikai kā cilvēki pasaulē uztvers to, ka mūsu "meteorīts" ir marketinga triks?! Cilvēki ar humora izjūtu - jā, varbūt sapratīs; pārējie-smagi šaubos).
No otras puses - pie mums it kā esot krīze un uzņēmējiem grūti iet. Neuzņemos apgalvot ka tā ir arī Tele2, bet tomēr - citēju:"Spoģis solīja, ka uzņēmums noteikti kompensēs valstij nodarītos zaudējumus." - pēkšņi uzņēmējiem rodas nauda ko izšķerdēt muļķīgās mārketinga kampaņās. Piedodiet, bet labāk būtu pieņēmuši darbā kādu jaunu darbinieku un šo kampaņas naudu izlietojuši lietderīgāk. Bet neesmu es tā, kas māca kādam, kur tērēt savus līdzekļus.

Nezinu kādēļ bet prieks ka esmu LMT klienente, jo uzņēmumam kas cenšas arī mani apmuļķot es nespēju uzticēties.

Nākamais - vēlos vienīgi piebilst ka šī visa jezga radīja tik tiešām foršu biznesu - "ieejas maksas" (1lvl) iekasēšanu meteorīta apskatei. Biļešu pārdevēja Larisa Gerasimova pastāstīja, ka viņa esot īpašniece zemei, uz kuras, iespējams, nokrita meteorīts. Naudu sieviete vēlas iekasēt, lai segtu ceļa uzturēšanas izdevumus.
Viņa uzsvēra, ka kopš vakardienas vakara uz vietu, kur, iespējams, nokrita meteorīts, dodas ļoti daudz interesentu un ceļš ir izdangāts. Biļetes, kuras sieviete tirgo, esot reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā, apgalvoja Gerasimova, piebilstot, ka specdienestu darbiniekiem ieeja esot "bez maksas". ( saite)
Godīgi - saprotu sievieti, bet man smiekli sāka nākt uzzinot no LTVpanorama , ka sieviete kura tirgo biļetes in novada domes deputāte - smagi laiki, smagi. Un tik ātri saņemt reģisrētas biļetes tā vien šķiet parastam mirstīgajam nebūtu izdevies.

Nu lūk, tāds nu man ir tas viedoklis par superpopulāro meteorītu. Vienīgais prieciņš par Twitteristiem, jeb latviešu čivinātājiem un centienu TT iekļaut #meteorīts :D Tas tomēr sagādāja malzliet jautrības. Un kārtējo reizi pierādījās ka Twitter kā jaunais medijs ir ātrs un labs informācijas nesējs. Jo, ja nebūtu Twitter'a iespējams par tādu meteorītu uzzinātu tikai šīs dienas vēlā vakarā :)

Kam ticēt - man ir sievietes intuīcija kas saka ka šīs nedēļas laikā mēs uzzināsim vēl 1000šiem versiju...

Lai jauka diena...bums!;)

Reizi gadā lasīšanas vērts.

2009-08-02T23:41:00.002+03:00

Vai atceries?...

Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados,
esam nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām
mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas
košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu
zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad
netaisījās ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas
pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.
Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no
izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna,atcerējāmies, ka
aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos
krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu,atgriežoties mājās tad, kad
iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti iedomāties.Mēs sagriezām rokas, kājas,lauzām kaulus un sitām ārā zobus,un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties?Mēs ēdām kūkas,saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni,jo arī video mums nebija!Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām.Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem,sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši!
Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām?
Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens
puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos,atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties.
Ja esi viens no šīs paaudzes,tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām,
mobilajiem, zvaigžņu fabriku...

Un kā ir tagad?
- kļūdas pēc Tu spied savu pinkodu uz mikroviļņu krāsns;
- Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki;
- Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
- Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc,ka viņi nav draugos.lv;
- Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā,it kā joprojām atrastos darbā;
- Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ,lai to paņemtu;
- Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari - pieslēdzies internetam...

Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es...
Un zini, ka ir cilvēki, kam šo rakstu pārsūtīsi....
P.S. Cerams šis raksts atsauca atmiņā patīkamos
brīžus..........

Autors nezināms

Nepilsoņa eksāmens latviešu valodā.

2009-06-05T12:22:00.004+03:00

Kāds smaids spēj cilvēkā parādīties palasot šādus tādus tekstus. Mēs visi mācamies: gan krievs, gan latvietis, gan amerikānis...visi kā viens un tautībai nav šeit nozīmes. Bet šis nu ir paraugs kādēļ mācoties valodas ir tomēr jāpievērš uzmanība laikiem, vārdu locīšanai, deklinācijām u.t.t.

Jūsu uzmanībai piedāvāju:
Nepilsoņa eksāmenu latviešu valodā....

/Es bušu stastīt par savs darbs un brivs laiks. Man ir berni un virs, tapec man ir mazs laiks. Es macos un stradaju uz fabrikas. Mes taisam aukles un diegs no šķiedra. Bērniem patik speļeties. Viņi piesien aukli starp divi kreslu kajam un lec viņai pari. Mums ir ari dārziņš ar pieciem sotķiem. Tur aug bieši, pupi, zirņi un citi. Pagajuša vasara kaut kas nozāģēja musu zemeņus.
Mans virs ir policists. Katra diena viņš stav uz ceļiem un prasa šoferi apstaties un radīt dokumentus. Berni iet uz darzu. Audzetaja maca viņus pa latviski.
Driz es beigšu universitatu un mums bus svinīgs izlaidības akts. Šis gads no musu grupas izlaižas divi zeņi un četri meiteņi. Es šušu jauna balta kleita. Manai masai bus tada pati kazas kleita,kad viņa vasara bus preceties. Man tagad ir vairāk nauda. Veca mama man iedeva krājkasu ar naudi. Viņa ir cūka ar caurumu galva, kur naudi sviež. Ari virs labi pelni. Viņš pin no kluģiem dažādi lieti. Ar pišanu viņš aizņemas jau daudzi gadi. Par to viņš dabu nauda. Man patik adit un tamborēt. To es var darīt ar aizslēgtām acīm. Brālis strazda Tjumenī. Viņš ir ģeologs un mekļ’ej nafti. Viņš ari sūkā nafti no urbuma.
Mes ari atpūšamies. Man patik mūzika un baļets. Mana draudzene ir klavierniece un mes ar viņu Doma baznīca klausījām orgānu muziku. Jermaks speļeja labi. Visi viņa dveseļa speķi aiziet ar muziku. Visi ļaudi pec koncerta skaļi sita plauktus. Baļetā es redzēju Zitu Ersu. Uz skatuves viņa radīja divi teļi kopā ar Liepu. Viņa ir izdevīga baļerina un to es varu aplecināt.
Aizgājis gads mes bijam Sigulda. Tur ir skaisti vieti un es biju uzbrinita par to. Latvija ir daudzskaistu vecu pīļu un viena ir Turaide. Siguldas parka ir vel tilts,kas buts sataisīts no neskaitamam dēlēm. Parasti atpušoties mes braucamar mašini. Berni ir mazi, tapecvirs sed priekšā aiz stūra, bet mes ar dēli un meitu viņam pakaļa. Mes parasti apstaties pļavā,pinam vainagi no pūķiem un maucam uz galva.
Visbiežāk atpušoties mes braucam uz Jurmala vai Piga. Jurmālā man patik staiguļot basiem klajiem pa smiltu kapiem un skatīt, kā jūrā peldas daudzi kuģi. Est mes parasti ejam uz restorānu, jo tur ir daudz garšīgas ēdes. Man patīk vairota mele, bezpeņa placinīši un uzpūtīgs krējums ar cukuru. Ja laiks ir labs, mes ejam aizdedzināties uz pludmaļu, bet ja laisks ir apmācījies, tad braucam uz vilciena Rīgā. Dažreiz mes braukalejam ar lauvam pa Kiškezeru.
Rudeni mes ejam uz mežu aiz senes un ogas. Ja list liets, tad pēc caurejas pa mežu mes visi esam slapņi. Rudeni braukt ar mašīnu ir grūti, jo ceļi dubļojas./

p.s. paldies par šo info Dāvim.
Jauku dienu,

Fobijas...

2009-03-16T02:10:00.004+02:00

Šī tēma mani ieinteresēja pēc sarunas ar kādu pavecāku sievieti. Sievietei ir 82 gadi, dzīve pavadīta koša, daudz jauka un respektīvi arī ne tik jauka ir atgadījies ar viņu. Lai nerastos nekādas domstarpības saukšu viņu vārdā, piemēram, Rasma.

Rasmu satiku autobusā, izrādās es viņai atgādināju viņas mazmeitu. Sieviete atvainojās, pamatojot to ar vēlmi satikt savu mazmeitu, kura jau divus gadus kā dzīvojot ārpus Latvijas robežām. Viņa to uzskatīja par pašsaprotamu, ka mūsdienās jaunieši pametot savu valsti, bet kundzes sejā tā vien bija manāms patriotisms.
Lai vai cik liels patriotims viņu nevadītu, Rasma par daudz ko runādama saskuma. Viņa nožēlo, ka savos jaunības gados daudz ko nav paveikusi, bijusi kautrīga un noslēgta sieviete. Viņa pat vīru neesot varējusi sev izvēlēties, jo viņas ģimenes paražas lauzt bijis grēks, tā teicis viņas tēvs. Kad uzsvēru, ka dzīve nav domāta lai kaut ko nožēlotu, Rasma pasmaidīja un teica, ka iespējams viņa savā dzīvē daudz ko darītu savādāk, neklausītu citus, bet gan vairāk sevi, nepildītu citu vēlmes, bet padomātu par savām. Bet tad nāca arguments, ka tajos laikos sievietes nevarēja ''muti brūķēt''! Viņai kara laikā esot radusies fobija no dzīves. Pēckara periodā- fobija no vientulības(jo vīrs karā gāja bojā). Vēlak jau fobija no bezgalības un tad viņai sāka likties, ka fobijas pārņem viņu pilnībā. Rasma to skaidroja ar atkarību- ne jau no alkohola vai citām apreibinošām vielām-ar atkarību būt atkarīgai no kāda. Viņa bija palikusi viena. Zaudējusi ticību sev. Tā dažus gadus viņas dzīve kūlusies kā blenderī, bet tad nāca brīdis, kad viņā atausa otrā elpa. Rasmai raduses fobija no fobijām-jā, tieši tā viņa man izteicās, un tad šī sieviete piecēlusies un sākusi tā pa īstam dzīvot, uzsverot, ka cilvēkam bailēm ir jāskatās acīs un jāiet uz priekšu, nevis jānolaiž rokas, kā viņa to darījusi vismaz lielāko daļu dzīves.
Ticiet vai nē šī sieviete savos 82 gados izskatās ļoti veselīgi un mundri. Fobijas ir šķēršļi, kuri jāpārvar. Dzīvē šķēršļi būs vienmēr, no tiem neizbēgt pat gudrākajam pareģim un matemātiķim. Rasma ir izbijusi šuvēja un viņa jokojot saka, ka tikai savos varonīgajos gados, kad piecēlusies no fobiju masām viņa ir sapratusi ka visi ielāpi ir aizšujami..un dzīve taču esot skaista. Krīzes, problēmas, fobijas...tās esot domātas lai mūsu prāts darbotos, lai mēs meklētu risinājumus.
Tā nu mūsu saruna beidzās. Es teikšu ka apbrīnoju šo kundzi, kas izrādās dzīvo gandrīz man blakus un man pat odas nožēla ka šo sievieti nebiju satikusi iepriekš. Lai vai kā...man patīk uzklausīt dažādus cilvēkus, tā es gūstu savu gudrību, jo ne vienmēr viss ir grāmatās rakstīts... Ļoti novērtēju šīs kundzes atklātību, godīgi, es tā nespētu, bet sajutu to, ka Rasma ir vientuļa.

Fobiju zinātniskie nosaukumi:
(par daudzām pat nākas pabrīnīties, jo tās šķiet bezgala nejēdzīgas...bet kādam citam iespējams mokošas)

Akrofobija bailes no augstuma
Akustikofobija bailes no trokšņa
Aliumfobija bailes no ķiplokiem
Amatofobija bailes no putekļiem
Ambulofobija bailes staigāt
Androfobija bailes no vīriešiem
Antofobija bailes no puķēm
Anuptafobija bailes neapprecēties
Apeirofobija bailes no bezgalības
Apifobija bailes no bitēm
Arahnofobija bailes no zirnekļiem
Arakibutirofobija bailes, ka riekstu eļļa pielips pie smaganām
Aritmofobija bailes no skaitļiem
Aurofobija bailes no zelta
Automisofobija bailes palikt netīram
Aviofobija bailes lidot
Bacilofobija bailes no mikrobiem
Balistofobija bailes no raķetēm un lodēm
Basofobija bailes pazaudēt spēju stāvēt
Batofobija bailes no dziļuma
bibliofobija bailes no grāmatām
Bogifobija bailes no spokiem
Bromidrosifobija bailes no ķermeņa aromātiem
Bufonofobija bailes no krupjiem
Desidofobija bailes pieņemt lēmumus
Didaskaleinofobija bailes no skolas
Dorafobija bailes no kažokādām vai dzīvnieku ādas
Dromofobija bailes šķērsot ielu
Eclesiofobija bailes no baznīcas
Eisoptrofobija bailes sevi ieraudzīt spogulī
Elektrofobija bailes no elektrības
Enetofobija bailes no saspraudēm
Enoklofobija bailes no pūļa
Entomofobija bailes no kukaiņiem
Ergofobija bailes no darba
Eritrofobija bailes nosarkt
Erotofobija bailes no seksa
Eufobija bailes uzzināt labus jaunumus
Falakrofobija bailes kļūt plikpaurim
Filemafobija bailes no skūpstiem
Filofobija bailes iemīlēties
Gefirofobija bailes šķērsot tiltu
Genufobija bailes no ceļa locītavām
Glosofobija bailes uzstāties publikas priekšā
Heliofobija bailes no smiekliem
Hemofobija bailes no asinīm
Hidrofobija bailes no ūdens
Himnofobija bailes no kailuma
Hipnofobija bailes no hipnozes.
Hipofobija pazemināta trauksmes sajūta
Iatrofobija bailes no ārstiem
Isolofobija bailes no vientulības
Karcinofobija bailes saslimt ar vēzi
Katahelofobija bailes būt izsmietam
Katisofobija bailes apsēsties
Kionofobija bailes no sniega
Klaustrofobija bailes no šaurām, slēgtām telpām
Klimakofobija bailes no trepēm
Koprofobija bailes no izgudrojumiem
Korofobija bailes dejot
Krometofobija bailes no naudas
Ķermeņa dismorfofobija nepārtraukts uztraukums par savu ārieni
Leukofobija bailes no baltās krāsas
Ligirofobija bailes no skaļām skaņām
Ligofobija bailes no tumsas
Logofobija bailes no vārdiem
Lokiofobija bailes dzemdēt bērnu
Melofobija bailes no mūzikas
Menofobija bailes no menstruācijas
Merintofobija bailes būt sasietam
Metatesiofobija bailes no pārmaiņām
Metifobija bailes no alkohola
Metrofobija bailes no dzejas
Mikofobija bailes no sēnēm
Mnemofobija bailes no atmiņām
Musofobija bailes no pelēm
Nefofobija bailes no mākoņiem
Nekrofobija bailes no nāves
Noktifobija bailes no nakts
Nosokomefobija bailes no slimnīcas
Odontofobija bailes no zobu operācijām
Oenofobija bailes no vīna
Ornitofobija bailes no lidojošiem putniem telpā
Pedofobija bailes no bērniem
Pirofobija bailes no uguns
Plakofobija bailes no kapakmeņiem
Plutofobija bailes no bagātības
Pogonofobija bailes no bārdām
Pteromerafobija bailes lidot
Rabdofobija bailes no soda
Radiofobija bailes no radiācijas, rentgena starojuma
Ranidafobija bailes no vardēm
Ritifobija bailes no grumbām sejā
Rusofobija bailes no krieviem
Saiderafobija bailes no zvaigznēm
Sciofobija bailes no ēnas
Selenofobija bailes no Mēness
Singenesofobija bailes no radiniekiem
Skolecifobija bailes no tārpiem
Skotomafobija bailes palikt aklam
Skriptofobija bailes publiski rakstīt
Sociālā fobija
Tafefobija bailes būt apbedītam dzīvam
Tafofobija bailes sadegt dzīvam
Tahofobija bailes no ātruma
Teatrofobija bailes no teātra
Testofobija bailes kārtot eksāmenus
Tonitrofobija bailes no pērkona
Tripanofobija bailes no injekcijām
Triskaidekafobija bailes no skaitļa 13
Venustrafobija bailes no skaistām sievietēm
Virginitifobija bailes būt izvarotai
Zoofobija bailes no dzīvniekiem

By the way...

2009-03-02T21:34:00.002+02:00

Love as if you were a child
Smile no matter what they tell you
Don’t listen to a word they say
‘cause life is beautiful that way.

Tears, a tidal wave of tears
Light that slowly disappears
Wait before you close the curtain
There’s still another game to play
And life is beautiful that way

Here, in his eyes for ever more
I will always be as close as you remember from before
Now that you’re out there on your own
Remember what is real and what we dream is love alone

Keep the laughter in your eyes
Soon your long awaited price
We’ll forget about our sorrow
And think about a brighter day
‘cause life is beautiful that way

We’ll forget about our sorrow
And think about a brighter day
‘cause life is beautiful that way

There’s still another game to play
And life is beautiful that way

/written by Robberta from flickr.com/

'Latvijas Muzikas Ierakstu gada balva'-mazais rezume:)

2009-02-25T19:30:00.004+02:00

Vakar, 24.februari, Latvijas Nacionalaja Opera norisinajas gadskarteja ierakstu muzikas gada balvu pasniegsana. Diemzel sho pasakumu man nacas verot pie draugiem, siltas zekes ar teejas kruzi un TV.
Tika pasniegtas balvas 14 nominacijas un vel 2 ipashas balvas. Pasakums, personigi man, ar parsteigumiem neizvertas, jo Prata vetra sanema visas 4 nominacijas kuras ta tika nomineta plus vel ieguva vienu no ipashajam balvam. Patiesiba prieks par puisiem un prieks, ka Latvija ir gupa ar vertibu, merkiem un plasu redzes loku. Bet tas nenozime ka parejos noniecinu, jo prieks ka 'popmuzikas albuma' nominacija tikusi bija Linda Leen, Busulis, Cosmos un Igo, jo man skiet ka vinju albumi ir tik tiesham izdevushies. Un vinjus visus es cienu, jo uzskatu tiesham par profesionaaljiem. Par otru ipashas balvas ieguveju-visu cienju. Aldim Ermanbrikam ta tika pieshkirta par muza ieguldijumu un es pat neshaubos ka musu Pratinieki pec kada laika ary iegus shadu balvu!
Runajot par 'rokmuzikas albuma' nominantiem-Donam ar savu 'Lelli' nebija ne vainas, bet es vinju vienkarshi nespeju uzskatit par rokmuzikji, kaut kas nav, negribu pie ta vainot vinja iepriekshejo sadarbibu ar Lily. Lai vai ka, mans personigais vertejums bija grupai 'enas' par labu, jo shkiet shie dzeki bija centushies prieksh sava pirmdzimta albuma realizeshanas un vinju muzika tik tiesham ir ausim baudama.
Piebilstot par rokmuziku, atcerejos par Lingu, kad dziesma 'Gan' sanjema apbalvojumu, ka labakais radio hits-vinjsh nebija ieradies, bet apsveiceji apjukushi vairakas reizes klaigaja Linga, Linga...re kur vinjsh nak, ne laikam vinja nav, kas shkjita muljkjigi, shkjiet vinjsh pats neticeja ka iegus sho apbalvojumu.
Par nominaciju 'tautas muzikas albums'-tas domaju nebija ne man ne kadam citam parsteigums-ta vnk bija janotiek :) Dzelzs vilks!
P.S. kada mana laba pazina izteicas, ka VVF vajadzetu veidot sadarbibu ar Kaukuli!:)
Alternativa muzika, biju ar visaam piecaam par The Briefing, jo shi grupa ir taada kaa latvieshu Moloko un shkiet patreiz atpazistamaka acid jazz parstave Latvija, jau vien tadelj vinjiem vajadzeja sanjemt balvu, jo Kristines Dobeles balss ir tik ljoti piemerota shada stila muzikai. Un vinji skan patiesham jauki!
Bija liels parsteigums uz skatuves ieraudzit Ediju Melni, kas senak piedalijas superpopularaja televizijas shova 'Talantu fabrika', no tiem laikiem atceros vinju ka dumpiniecisku hip hop muzikas izpilditaju, tagad vinjsh ir kljuvis par vietejo Justin Timberlake. Manas domas- puisim nevajadzetu tik ljoti censties kopet shi muzikja soljus jo dazkart tie izskatijas muljkjigi. Vecs likums-ja kartigi kaut ko neproti, labak nedari! Jo dazkart vinja solis kura vinjsh teloja kkadu putnu likas tik neveikls ka radas daudz jautajumu. Bet respekteju to, ka vinjsh beidzot vismaz saprot ka ir jadzied nevis tikai jadeklame.
Miljas pandas 'Instrumenti'-ir un shkjiet vel ilgi paliks ka parsteigums. Muzika atgadina Islandieshus Sigur Ros. Lai vai ka-paldies, bija patikami.
Baiba Sipeniece un Valters Krauze-varam lepoties ar jums, jo ka vaditaji vinji vienmer uztur kontaktu ar publiku un tik tiesham, balvu pasniegshana ar tadiem vaditajiem varetu ilgt kaut cauru nakti.
Nekomenteju visu, bet gan dalju kur manas domas ar nominaciju pieshkirejiem shkiras, ka saka, asumam :) Kopuma, nenozeloju ka nebiju klat shaja pasakuma, jo tas ilga vairak ka divas stundas, man bija priekshrocibas verojot grauzt popkornu ka kino, kas shkiet Operas zale visiem liktos savadi:)Rezume-prieks ka krizes situacija mes tomer neaizmirstam par saviem maksliniekiem. Paldies par to “LaMPA” un “MicRec PM”.

Tad nu saraksts:
Labākā dziesma - Prāta vētra "Ja tikai uz mani tu paskatītos"
Alfas dziesma - Prāta vētra "Ja tikai uz mani tu paskatītos"
Labākais rock albums - Dons "Lelle"
Labākais pop albums - Prāta vētra "Tur kaut kam ir jābūt"
Labākais deju mūzikas albums - Ella "Welcome To The Club"
Labākais šlāgermūzikas albums - Normunds Rutulis "Vēlreiz mājās"
Labākais kantrī mūzikas albums - Sestā jūdze "Kalendārs"
Labākais alternatīvās mūzikas albums - Lidojošais paklājs "Lidojošais paklājs"
Labākais tautas mūzikas albums - Dzelzs vilks "Uijā uijā nikni vilki"
Labākais akadēmiskās mūzikas albums - LSO, B.Skride, K.Blaumane, I.Dālderis "Romualds Kalsons. Instrumentālie koncerti"
Labākais instrumentālās, filmu vai teātra mūzikas albums - Dabas koncertzāle "Čuņčiņa dienas un nakts grāmata"
Labākais mūzikas albums bērniem - Kaspars Vecvagars "Diegabundža"
Labākais video klips - Prāta vētra "Ja tikai uz mani tu paskatītos"
Labākais koncertieraksts video - Prāta vētra "Tur kaut kam ir jābūt" koncerts Mežaparkā
Labākā debija - R.Zaļupe, R.Petrauskis, VAK Latvija, K.Gailīte "Marimba Dance"
Radio hīts - Linga "Gan"

Par mūža ieguldījumu - Aldis Ermanbriks

a.b.