"Top 25 Tours Of 2010", according to Billboard magazine:

Tā lūk, šīs būtu 2010. gada aizvadītās mūziķu tūres ar ienākumiem - viens ko gribu pieminēt ir  mans pārsteigums ieraugot Eagles - biju domājusi, ka koncertus viņi vairs nesniedz, laikam ir jāatgriežas pie vecajām tradīcijām un vairāk jālasa mūzikas prese. Par pārējiem spriediet paši, pat esmu pārliecināta, citiem liksies ka U2 vajadzētu redzēt 1 vietā, bet te nav runa par man patīk, bet pieprasījumu un sniegto koncertu skaitu tūres laikā.

01. BON JOVI: $146,507,388
02. U2: $131,502,369
03. AC/DC: $122,633,027
04. LADY GAGA: $116,227,987
05. BLACK EYED PEAS: $81,579,114
06. JAMES TAYLOR & CAROLE KING: $62,326,410
07. EAGLES: $62,166,344
08. METALLICA: $61,947,556
09. DAVE MATTHEWS BAND: $61,247,906
10. PAUL MCCARTNEY: $55,760,403
11. MICHAEL BUBLE: $52,887,642
12. TRANS-SIBERIAN ORCHESTRA: $47,395,108
13. TIM MCGRAW: $44,782,598
14. TOM PETTY & THE HEARTBREAKERS: $44,696,605
15. TAYLOR SWIFT: $40,312,810
16. ANDRÉ RIEU: $39,992,285
17. BRAD PAISLEY: $38,638,839
18. GEORGE STRAIT & REBA MCENTIRE: $36,666,304
19. JUSTIN BIEBER: $35,600,276
20. NICKELBACK: $35,035,196
21. PHISH: $33,240,962
22. MILEY CYRUS: $33,126,226
23. RASCAL FLATTS: $31,465,481
24. CARRIE UNDERWOOD: $29,743,522
25. TIËSTO: $28,626,366


Info: Billboard

Dzīve kā košums

Hola, mi amiga!


Dzīve kā košums - laikam Mārtiņam Freimanim rakstot šo dziesmu bija pamatots iemesls pielietot tekstā šos vārdus. Ja Tu pats vēlies tad Tu spēj mainīt savu dzīvi, ja ne par visiem 100 grādiem, tad par 45, vai 90 noteikti. Pēdējā laikā sastaptie cilvēki ir atvēruši manas acis un redzējumu uz dzīvi. Un vēl jo vairāk, vakardienas ilgās sarunas ar sen neredzēto draugu mani sāka iedvesmot atvērt vēl un vēl jaunas lapas savas dzīves kladītei. Izklausās viss kā no filmas "The Secret" - iedvesmo sevi. Jo pozitīvāks redzējums uz dzīvi, jo vairākas durvis Tev veras vaļā un rodas gan apņēmība, gan ticība sev. Jā, mēdz būt slikti, bet nedrīkst aizmirst, ka vienmēr pēc melnās svītras ir jānāk baltajai un visas problēmas un likstas mūsu dzīvē māca mums to, kā būt stiprākiem, norūda mūs. Ir jāprot riskēt un ir tas jādara, jo ne velti saka, ka tas kurš neriskē nemēdz dzert šampanieti.

Bet laikam jau tas viss ko rakstu kādam liksies tik notrulināts un tā kā veca tēma par ko nav vērts diskutēt, bet es zinu, ka būs arī kāds kurš šo visu lasot mazliet pacelsies no zemes un sarosīsies, tāds ir mans mērķis.

Tātad - klausāmies labu mūziku, skatāmies labas filmas, protams tā kā ir vasara- pavadam vairāk laiku pie dabas- iesaku jūru - un protams, vairāk smaidam!

Piedāvāju jums kaut ko pozitīvismam:

nostaļģija pēc vienkāršuma

Muļķīgas jau ir tās n-tās ķēdes vēstules ko saņemam vienā no populārākajiem Latvijas draugu portāliem, bet šī man šķita īpaša...tāda silta, vienkārša un lasīšanas vērta. Te nu izlasot to man atmiņā parādījās koša bilde no mazo dienu laikiem - obligātā došanās uz laukiem pie vecmammas vasaru brīvlaikos, tā vienkāršība kas apkārt valdīja. Nepieciešamība izkustināt gurnus lai pārslēgtu TV kanālus, vēstules - jā, tās ko saņēmām no pastniekiem un kuras bija vairāku lapu garumā, jo bija jāizstāsta visi jaunumi kas notikuši ilgākā laika periodā. Laiki mainās - jo kā Rainis teica - pastāvēs tik tas kas pārmainīsies - mēs pastāvam, tehnika attīstās, informācijas pieejamība ir kļuvusi elementāra...mums vairs nevajag iet pie kaimiņienes prasīt ābola pīrāga recepti, lai vakarā pagatavotu ko garšīgu, mēs to atrodam dažu klikšķu attālumā. Komunikācija ir zaudējusi savu tiešo pieeju - aci pret aci. Nav jau tā ka ir palicis sliktāk - ir ļooooti labi, bet nu mēs tomēr esam palikuši kūtri. Bet ko nu tur... izlasiet un sapratīsiet par ko es runāju.


Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados,
esam
nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām
mašīnās, kurām nebija
drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas
košās
krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu
zāļu
pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad
netaisījās
ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no
plastmasas
pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.
Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem
un gultņiem no
izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna,
atcerējāmies, ka
aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās
ievelties dzelošos
krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.
Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu,
atgriežoties mājās tad, kad
iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu
neviens
nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti
iedomāties.
Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus,
un neviens
nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai
un vienīgi mēs
paši. Atceraties?
Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens
nepalika resns, jo
mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles
dzēra vairāki
cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu
konsoļu, CD, 165 TV
kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju
skatīties multeni,
jo arī video mums nebija!
Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus
sameklējām.
Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem
strautiņiem,
sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un
pļāpājām, par ko vien
gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie
durvīm vai
vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši!
Vieni paši
cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs
vispār izdzīvojām?
Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām
ābolus no
kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs
kaut reizi ir
pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika
pieņemti
komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.
Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens
puisis
pasaulē nezin šīs spēles noteikumus!
Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā
ar problēmām
un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums
bija izvēles
brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos,
atbildība, un mēs kaut kā
vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja esi viens no
šīs paaudzes,
tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās
līdz tam
laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret
skrituļslidām,
mobilajiem, zvaigžņu fabriku...
Un kā ir tagad?
- kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas
mikroviļņu
krāsns;
- Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3
cilvēki;
- Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus;
- Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc,
ka viņiem
nav e-pasta adreses;
- Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona
zvaniem tā,
it kā joprojām atrastos darbā;
- Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un
ej atpakaļ,
lai to paņemtu;
- Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari - pieslēdzies
internetam;
- Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es!



Lai jauka un silta jums visiem šī diena...un aizsūti kādam īstu vēstuli, redzēsi, Tu radīsi smaidus :)