kas?kur?kad?

sestdiena, februāris 09, 2013

Vienkāršības elegance



"Esi dzīvs, dari to ko vēlies, nekaunies izteikt savas domas, beidz izlikties."


Pamatojoties uz šiem vārdiem atgriežos pie domas par cilvēkiem, kuri rada apkārt sev mākslīgu pasauli. Man patīk saburzītas lapas, vai ziniet kādēļ, jo tās ir tādas, kādas tās ir. Tās tiek ņurcītas un tiek aprakstītas, tās pilda savu funkciju, tiek lietotas. Man patīk frizūra, ko sauc par "gultas" frizūru, jo tādi mēs esam pēc pamošanās agros rītos, mēs esam īsti.  Man patīk cilvēki, kuri spēj pasmieties par savām kļūdām, jo tikai tas, kurš kaut ko dara spēj kļūdīties.  Es varētu šādā veidā turpināt un turpināt stāstot par visu mūsdienās it kā pieņemto "nepareizo", kas man tik ļoti patīk. Nereālie tēli, kuri ir pārņēmuši šo gadsimtu mani pārsteidz.


Sieviete cenšas labi izskatīties "pieaudzējot" savai galvai mākslīgus matus, nagiem mākslīgu gēlu, acīm mākslīgas skropstas. Apsveicami - lelle gatava! Tad vēl rodas satraukums par savu figūru, gurnu apmēriem un plecu platumiem, šķībiem deguniem un ausu izmēriem. Vai tā būtu Mattel kompānijas radītās Barbie lelles ietekme ar kuru katra maza meitene spēlējās un radīja sev vizuālu un emocionālu saikni izspēlējot savu iespējamo nākotni teātrī? Kā AQUA dziesmā "You can brush my hair, undress me everywhere" - dari ar mani ko vēlies! Patiesība ir tāda, ka mēs katrs esam unikāls, tāds kāds mēs esam. Vai tiešām ir jākļūst par kāda klonu? Mūsdienās nekas nav mainījies no mirkļa kad radās vārda un runas brīvība. Cilvēks uzņem informāciju ar visiem maņu orgāniem  un tieši tādēļ labākais piegājiens ietekmēt šo cilvēku ir reklāma. Mārketinga un pārdošanas jomā vienmēr ir darbojusies tā, ka, lai pierādītu klientam produkta nepieciešamību pārdevējam jāpierāda klientam, ka viņš bez šī produkta nejutīsies labi. Skarbā patiesība, par to runā visās gudrajās grāmatās. Reklāma vienmēr ir spēlējusies ar cilvēku, tā ir gluži tāda pati kā mediju vara, tā mūs apspēlē ar tiekšanos pēc ideāliem.


Kādā tikšanās reizē ar vienkāršu meiteni, kas pārstāvēja kādu aģentūru kā viena no vadošajām personām biju sagrauta. 

Meitene, 5 minūšu tikšanās laikā centās sevi prezentēt kā ļoti zinošu un elegantu personu. Ak, jā, etiķete bija ievērota, sēdēja pie galda kā karaļnama pieņemšanā, runāja politiķu leksikā un bija kā azbests-nekustīga.  Tad pamanīju, ka šai it kā viltus radītajai personībai sāk trīcēt balss. Godīgi, jutos neērti, jo radās sajūta, kā kaut kādā veidā ar savu pieeju būšu šo cilvēku nobiedējusi. Uzreiz radās doma piedāvāt siltu tēju, lai šī meitene nomierinātos. Bet nekā, etiķete tika izturēta un ieturēta. Ar šo stāstu vēlos pateikt, ka šādas situācijas nerada neko labu,
kā vien sajūtu ka cilvēks nejūtas labi tāds kā viņš ir, un manā uztverē šādi cilvēki nav īsti un nav pārliecināti par sevi jo dzīvo mūžīgā nepatikā. Mārketings -  būšu tāda kā tā tur reklāmā, vai tajā filmā, jo viņai veicās un veiksies arī man.


Vīrieši - sievietes jau apspriedu, bet vīriešos arī mīt izlikšanās - mākslīgums. Iepazīstieties ar manu leksiku "zīmulis". Skaidroju - zīmulis ir vīriešu kārtas pārstāvis kas visu laiku cenšas būt uzmanības centrā, nepieņemt citu viedokļus, būt tā teikt vēsais džeks. Viņiem vēl raksturīgs runas veids ir - reklāmu ierunātājs. Vienmēr komunicējot rodas sajūta it kā vērojot TV reklāmu par zobu pastu kas tik ļoti liek spīdēt un balēt zobiem, par pulveri, kas tieši no TAVAS žaketes traipu izņems vislabāk. Šāda tipa vīrieši rada manī baisas tirpas. Kādā pasākumā mani uzaicina dejot vīrietis, kurš nemitīgi truli kratās ( tā tas arī izskatījās) un dejojot pie Flo Rida - Good Feeling sāka sevi glaudīt (nezinu kā lai vēl to apraksta). Nu,  you got good feeling in this way?! Uz jautājumu, vai viņam pietrūkst mīlestības, saņēmu atbildi - Flo Rida tā savā video dara! Bērnudārzs - go on and live your life! Tad kādēļ neesi ielicis sev kādu zelta protēzi ar saviem iniciāļiem? Nu esi tak pats par sevi un tad tu kļūsi interesantāks! Sabiedrībā pazīstami cilvēki bieži vien ir tie, kuri nosaka toni, kā mums būt.

Cilvēki jau paši sākuši pierādīt, ka mākslīgums viņiem ir bezgala apnicis, sākot sevi mainīt ar pievēršanos ekoloģiskajam dzīves veidam. Viss plūst viss mainās...
Maskas atstāsim noraktas un izņemsim tās tikai tad, kad mums kāds uzbruks, nevajag dzīvot mūžīgās bailēs par visu...
Jauku vakaru, 
@Ancite

piektdiena, oktobris 07, 2011

Vērotāja...

Tā notika pirms trīs gadiem, kādā alternatīvā Vecrīgas bārā.
 Ierados tur ar labāko draudzeni un draugu pavadīt dažas stundas pirms došanās uz kādu vietējo mākslinieku koncertu. Neviļus uz kādu laiku nomaldījos no draugiem līdz izvēlējos vienkārši bohēmiski vienatnē izdzert viskijkolas glāzi. Piesēdos pie bāra un savā manierē uzrunāju simpātisko bārmeni, lai pasūtītu dzērienu: "Džeku ar kolu, lūdzu!"(domāts: Jack Daniels) Viņš - atver Coca Cola pudeli, ielej to glāzē un saka: "Tūliņ nākšu". Tā nu varēja sākties divu stundu gara saruna, kuras dēļ laiks skrēja neviļus. Vēlāk uzradās mani labie draugi, kuri izjauca šo bohēmisko idilli, sarunas par to kādēļ saule riet tik vēlu un aust tik agri, sarunas par to kā lietus laikā ir jālēkā pa peļķēm. Kad atkal paliku viena viņš no aizmugures lēnām pieslīdot man vaicāja : "Tu vēro cilvēkus? Vienmēr tā dari?" ... etc., lai turpinājums paliek manā ziņā...


Lūk stāsts nebūs par romantisku iepazīšanos, kas turpinājās ar attiecībām, kas noveda līdz kāzām. Stāsts būs par cilvēku vērošanu. Dažkārt ir interesanti  nopirkt saldējumu, sēdēt parkā un vērot cilvēkus - viņu ķermeņa valodu. Dažkārt no ķermeņa valodas par cilvēku var pateikt vairāk nekā no tiešā kontakta ar viņu. Ķermeņa valoda arī ir tā valoda kas rada par mums pirmo iespaidu vismaz 55% apmērā. Tā ir kā spogulis mūsu iekšējai pasaulei. Tā mūs dažkārt nodod. Atlikušie 45% pirmā iespaida devēji ir 38% balss tonis un 7% vārdi,ko sakām. Ķermeņa valoda ir tā, kuru zināt ir ļoti noderīgi, tā dod priekšrocības atklāt arī meļus - pavērojiet "Melu teoriju" ( "Lie To Me"). Tā dod iespēju saprast cilvēku un labāk veidot kontaktu ar viņu, vēl pie tam tā ir ļoti starptautiska valoda... :)

Tā nu esmu nolēmusi mazliet papētīt. Sēžot vienā mierā vakarā sāku skatīties vairākus interesantus video par cilvēka lingvistisko valodu. Cilvēks ir kā grāmata - viņu ir jāprot lasīt. Visu nekad sīkumos neizlasīsim, bet ķermeņa valoda būtu tas ar ko varam sākt, ne velti par ķermeņu valodu tiek pasniegtas lekcijas vairākās augstskolās. Tā ļauj izprast, tā ļauj veidot veselīgas attiecības cilvēku starpā.



Lūk mazs informatīvs materiāls no Peter Clayton - viena no populārākajiem ķermeņa valodas pētniekiem un biznesa attīstības treneriem ASV, Apvienotajā Karalistē un Eiropā:

Un lūk runājot par "melu detektoriem", video no Scam school - intervija ar tiesību zinātņu profesoru Clark Freshmann:



That's how the life goes...

P.S. Komiski - vispār sākumā bija doma rakstīt par Ielu Modi :D 

Visu gaišu...

ceturtdiena, septembris 29, 2011

Rudens dienas un vakari...emociju buķete...

Ticiet vai nē, bet šoreiz sāku rakstīt īsti nezinot ko vēlos pateikt. Ir tikai sajūtas, kuras vēlos nodot tālāk. Tā nu sapratu, ka manas sajūtas runā par sevi, ģimeni un draugiem un par to kā viņu vērtību esot man blakus es izjūtu tieši rudenī. Šis ir viens no emocionālākajiem rudeņiem kāds man ir bijis. Esmu pie vīra atdevusi savu sirdsdraudzeni, viņas kāzās lejot prieka asaras un dejojot līdz kurpēm lūzuši papēži. Šī būs gluži kā dienasgrāmata, kāda tā būs, nemācēšu atbildēt, bet esmu pārliecināta, ka noteikti padosies patiesa...

Sadaļa ES:
Pēdējā laikā esmu sev atvērusi jaunu pasauli. Sāku lietas, vietas, cilvēkus un emocijas iepazīt no jauna un pavērot no cita skatu punkta. Esmu laimīga! Jā, zinu īgņām laimīgi cilvēki liekas apnicīgi, bet nevajag jau zaudēt galvu! Ar vien vairāk izdomāju sev jaunus un jaunus izaicinājumus. Riskēju. Lai vai cik dīvaini tas neliktos, bet savā dzīvē pašus lielākos sapņus esmu  piepildījusi riskējot. Daru lietas kas man patīk un kas man sagādā prieku un gandarījumu. Nevaru iedomāties labāku nodarbi, kā pastaigu saulainā rudens dienā pa Mežaparka alejām ar savu mīļo fotoaparātu un iemūžinot tās krāsas kuras mēs ikdienas steigā nemaz nepamanām zem mūsu pašu kājām, virs mūsu pašu galvām, pie mūsu pašu pleciem un lai vēl šaušalīgāk tas skanētu - mūsu pašu degunu galos! Lēkāšana pa peļķēm - mēs visi esam bērni lai arī cik gadu mums nebūtu!

Sadaļa ĢIMENE:
Mani vecāki ir mans zelts, lai arī kā tur pa dzīvi nav gājis.
Nesen sajutos kā maza meitene, kad tēvs mani uzaicināja skatīties vakarā uguņošanu pie sevis mājās uz balkona ar tasīti karstās šokolādes un gardu pudiņu. Viss par ko mēs runājām nebija karjera, izglītība, bet gan attiecības cilvēku starpā un  krāsas un tas kā kaimiņu Kārlis svinot savu dzimšanas dienu ir jautājis viņam par krāsām kādas izmantot uguņošanai, lai sievai patiktu mājās svinētie svētki. Nākamā dienā devāmies agri jau sēņot, jo mežs dziedina ar savu klusumu un gaisu.
Ar māti vairāk laika satiekoties pavadām pie mājas pavarda - top visas rudens receptes kas vien ienāk prātā. Vēlāk top filmu vakars ar visiem gardumiem.
Brālis - lai paliek - viena velo skrūvēšana un izjaukšana, eļļošana un vizināšanās - ķeram pēdējos mirkļus pirms ziemas mēnešiem vizinoties pa ielām un rudenīgajām alejām.

Sadaļa VIŅŠ:














Sadaļa DRAUGI:
Muzikālie vakari, kopīgās vakariņās (esmu gardēde), kino apmeklējumi - meiteņu romantiskās filmas un puišu trilleri, daudz laika pavadām pie jūras, atbalstam tos kuri no mums ir tomēr izlēmuši rūdīties un vēl arvien iet pelst ( par šo vārdu leksikā paldies Pūkai), velomānija, UNO, vakaru sarunas, šopings,šampongs un ballītes... Drīz noteikt visiem vēl jāapmeklē Sigulda...
Tam visam klāt vēl...jauni draugi, jaunas paziņas, jaunas sajūtas....
Vienīgi pietrūkst man seilinga... to es atzīšu vienmēr!

Priekā!