Pamatojoties uz šiem vārdiem atgriežos pie domas par cilvēkiem, kuri rada apkārt sev mākslīgu pasauli. Man patīk saburzītas lapas, vai ziniet kādēļ, jo tās ir tādas, kādas tās ir. Tās tiek ņurcītas un tiek aprakstītas, tās pilda savu funkciju, tiek lietotas. Man patīk frizūra, ko sauc par "gultas" frizūru, jo tādi mēs esam pēc pamošanās agros rītos, mēs esam īsti. Man patīk cilvēki, kuri spēj pasmieties par savām kļūdām, jo tikai tas, kurš kaut ko dara spēj kļūdīties. Es varētu šādā veidā turpināt un turpināt stāstot par visu mūsdienās it kā pieņemto "nepareizo", kas man tik ļoti patīk. Nereālie tēli, kuri ir pārņēmuši šo gadsimtu mani pārsteidz.
Sieviete cenšas labi izskatīties "pieaudzējot" savai galvai mākslīgus matus, nagiem mākslīgu gēlu, acīm mākslīgas skropstas. Apsveicami - lelle gatava! Tad vēl rodas satraukums par savu figūru, gurnu apmēriem un plecu platumiem, šķībiem deguniem un ausu izmēriem. Vai tā būtu Mattel kompānijas radītās Barbie lelles ietekme ar kuru katra maza meitene spēlējās un radīja sev vizuālu un emocionālu saikni izspēlējot savu iespējamo nākotni teātrī? Kā AQUA dziesmā "You can brush my hair, undress me everywhere" - dari ar mani ko vēlies! Patiesība ir tāda, ka mēs katrs esam unikāls, tāds kāds mēs esam. Vai tiešām ir jākļūst par kāda klonu? Mūsdienās nekas nav mainījies no mirkļa kad radās vārda un runas brīvība. Cilvēks uzņem informāciju ar visiem maņu orgāniem un tieši tādēļ labākais piegājiens ietekmēt šo cilvēku ir reklāma. Mārketinga un pārdošanas jomā vienmēr ir darbojusies tā, ka, lai pierādītu klientam produkta nepieciešamību pārdevējam jāpierāda klientam, ka viņš bez šī produkta nejutīsies labi. Skarbā patiesība, par to runā visās gudrajās grāmatās. Reklāma vienmēr ir spēlējusies ar cilvēku, tā ir gluži tāda pati kā mediju vara, tā mūs apspēlē ar tiekšanos pēc ideāliem.

Meitene, 5 minūšu tikšanās laikā centās sevi prezentēt kā ļoti zinošu un elegantu personu. Ak, jā, etiķete bija ievērota, sēdēja pie galda kā karaļnama pieņemšanā, runāja politiķu leksikā un bija kā azbests-nekustīga. Tad pamanīju, ka šai it kā viltus radītajai personībai sāk trīcēt balss. Godīgi, jutos neērti, jo radās sajūta, kā kaut kādā veidā ar savu pieeju būšu šo cilvēku nobiedējusi. Uzreiz radās doma piedāvāt siltu tēju, lai šī meitene nomierinātos. Bet nekā, etiķete tika izturēta un ieturēta. Ar šo stāstu vēlos pateikt, ka šādas situācijas nerada neko labu,
kā vien sajūtu ka cilvēks nejūtas labi tāds kā viņš ir, un manā uztverē šādi cilvēki nav īsti un nav pārliecināti par sevi jo dzīvo mūžīgā nepatikā. Mārketings - būšu tāda kā tā tur reklāmā, vai tajā filmā, jo viņai veicās un veiksies arī man.

Cilvēki jau paši sākuši pierādīt, ka mākslīgums viņiem ir bezgala apnicis, sākot sevi mainīt ar pievēršanos ekoloģiskajam dzīves veidam. Viss plūst viss mainās...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru